Sorry

Tie, kas šajā blogā iemaldās biežāk nekā vienu reizi un dara to vairāk vai mazāk apzināti, spriežot pēc ierakstu biežuma būs sapratuši, ka mani nevarētu saukt par pārlieku runātīgu cilvēku. Neņemot vērā dažas satraucošas epizodes, varētu pat teikt, ka man vajadzētu runāt vairāk (diezgan bieži šajā sakarā tiek pieminēts arī vārds ‘skaļāk’), bet tāda nu es esmu, dresūrai nepadodos, nākas samierināties. Ar šo ilgo ievadu es cenšos atvainoties par nerakstīšanu

Šodien draugu dienasgrāmatās atradu linku uz šo dziesmu, tā kā pašlaik esmu diezgan drūmā noskaņojumā, tā pārsteidza, jo lika pasmaidīt. Pasmaidiet arī jūs