Posted by: chupatinja on: Februāris 8, 2010
Jau nezin kuru reizi klausoties dziesmu “Rozā lietus” sapratu, ka jau pavisam drīz klāt būs Valentīndiena un es par to pat vēl neesmu sākusi domāt! Tā kā palikusi vairs tikai nedēļa, tas nozīmē, ka pasūtīt i-netā atkrīt, vismaz no ārzemēm, tad nu būs jāmēģina kaut ko pagatavot pašai… Te būs dažas skaistākās idejas, ko atradu savos meklējumos internetā:
Personalizēta krūzīte piepildīta ar karsto šokolādi un kārdinošu putukrējuma pauguriņu. Manuprāt, burvīga ārpusē valdošajam aukstumam spītējoša ideja
Vesels valentīndienas pavadīšanai nepieciešamo lietu komplekts- ziedi, sveces, jūsu mīļākais vīns, glāzes un kāds saldumiņš
Parasta vīna vietā varētu būt termosiņš ar karstvīnu un lai dzīvo pikniks kādā kupenā!
Paštaisīti cepumiņi, karameles, fortune cookies ar privātiem novēlējumiem…mīlestība taču iet caur vēderu, vai ne?
Silts pleds uz kura varētu izšūt kādu ļoti īpašu ziņu tā saņēmējam
Es šodien ļoti nosalu, laikam tādēļ mani piesaista visas idejas, kas saistītas ar siltumu
Mīļākās tējas maisiņi, kuriem ierastā taisnstūrpapīrīša ar tējas nosaukumu vietā ir mazas sirsniņas ar mīļiem uzrakstiem
Mīļāko bilžu kolāža
Pagaidām viss
Posted by: chupatinja on: Februāris 6, 2010
Posted by: chupatinja on: Februāris 5, 2010
Posted by: chupatinja on: Janvāris 20, 2010
Rīt es un V. dodamies ceļojumā. Es tā īsti nesapratu kur tieši, bet uz vācu zemi pavisam noteikti, tad jau redzēs, kas notiks tālāk
Līdzi ņemšu apģērba minimumu, grāmatu, datoru un piezīmju blociņu, kurā pierakstītas manu mīļo cilvēku adreses. Sūtīšu pastkartes
Man ļoti patīk sūtīt pastkartes, pat tad, ja ceļojums nav ilgāks par nedēļu. Tad nu mīļie, gaidiet! :*
Posted by: chupatinja on: Janvāris 18, 2010
Jūtos pazaudējusies, nedaudz tizla un ir tāda sajūta it kā man būtu mīksti kauli, mīksta galva
Janvāris tomēr ir ļoti nepatīkams mēnesis- tāds starpposms starp veco un jauno gadu, ne šis ne tas. Un man nepatīk šī sesija ar 2 eksāmeniem šodien un rīt. Man labāk būtu paticis iet uz lekcijām, pieturēties pie noteiktas disciplīnas. Pagaidām, kamēr līdz mācību sākumam vēl apmēram 2 ar pus nedēļas, man gribētos piedzīvot brīnumu, kaut ko tādu, kas liktu ieplest acis un no kā uz mirkli aizrautos elpa, kaut ko īstu, iedvesmojošu…
Posted by: chupatinja on: Janvāris 16, 2010
Posted by: chupatinja on: Janvāris 16, 2010
Jāķeras pie tamborējamās adatas un jāuztamborē sirsniņas
Lai sirsnīgāk!
Varētu teikt, ka es jau esmu sākusi…pagājušā gada novembrī pasūtot etsy Ziemassvētku kartiņas, es pie reizes pasūtīju arī šo savam mīļajam
Ceru, ka viņam patiks!
Posted by: chupatinja on: Janvāris 16, 2010
Ieraudzīju šo cepurīti kādā no etsy veikaliņiem. Tā man kaut kā iekrita acīs, jo uzreiz lika atcerēties filmu “Autumn in New York”, kas man gan ne pārāk patika, jo likās neticami salda un paredzama, un man pārsvarā nepatīk filmas, kas liek man ļoti raudāt (nēēēciešu Titāniku). Bet kas man patika bija šīs filmas galvenās varones, ko attēloja Vinona Raidere, nodarbošanās- dažādu neparastu galvas rotu veidošana
Šī liekas ļoti līdzīga viņas veidotajām
Posted by: chupatinja on: Janvāris 13, 2010
Toms Henks un Mega Raiena kopā man saistās ar burvīgām romantiskajām filmām- “Tev pienācis pasts” un “Bezmiegs Sietlā”, kuru skatoties doma par bezmiegu man likās neiespējama. Kas gan var būt jaukāks par gulēšanu un vispār laika pavadīšanu gultā? Bet, pēdējā laikā, lai arī esmu nogurusi, tomēr ļoti ilgi nevaru aizmigt. Vakar naktī, jau esot gultā, tumsā ar telefonu iegāju internetā un lasīju BBC finanšu un politikas ziņas, tā teikt centos sevi nogarlaikot un aizmidzināt
Kādreiz, kad vēl bija TV, ļoti labi iemidzināja TV veikalu pārraides naktī, jo tur viss gāja uz riņķi, gan teksti, gan attēli.
Bet pagaidām, kamēr vēl neguļās, pasapņosim par ideālām guļamistabām:
Posted by: chupatinja on: Janvāris 12, 2010
Man ļoti patīk ik pa laikam iegriezties http://www.indiebound.org/ un palūkot, kas jauns vai ne tik jauns, bet interesants parādījies literatūrā
Šoreiz man paveicās, uzzināju, ka Elizabetei Kostovai ir iznācis jauns romāns
Sižets izklausās tieši tāds kā man patīk:
“Psychiatrist Andrew Marlowe, devoted to his profession and the painting hobby he loves, has a solitary but ordered life. When renowned painter Robert Oliver attacks a canvas in the National Gallery of Art and becomes his patient, Marlow finds that order destroyed. Desperate to understand the secret that torments the genius, he embarks on a journey that leads him into the lives of the women closest to Oliver and a tragedy at the heart of French Impressionism.”
indiebound.org
Pirmo reizi par Elizabeti Kostovu uzzināju vēl mācoties 1. kursā, kad uz Latviju no Īrijas ciemos atbrauca mana draudzene Liene un dāvanā atveda Elizabetes Kostovas grāmatu “The Historian”, kuru es paņēmu līdzi savā pirmajā vasaras eirotripā uz Bulgāriju caur Poliju, Ungāriju, Rumāniju un atpakaļceļā arī Horvātiju. Es īpaši pieminu vietas, kur mēs bijām, jo arī grāmatas sižets veda caur iepriekšminētajām valstīm:
“The Historian interweaves the history and folklore of Vlad Ţepeş, a 15th-century prince of Wallachia known as “Vlad the Impaler”, and his fictional equivalent Count Dracula together with the story of Paul, a professor; his 16-year-old daughter; and their quest for Vlad’s tomb. The novel ties together three separate narratives using letters and oral accounts: that of Paul’s mentor in the 1930s, that of Paul in the 1950s, and that of the narrator herself in the 1970s. The tale is told primarily from the perspective of Paul’s daughter, who is never named.”
wikipedia.org
Braucot pa galvu reibinošiem serpentīniem Rumānijā ik pa brīdim pacēlu acis no grāmatas un aš sabijos, jo grāmatā aprakstītie kalni tik ļoti līdzinājās tiem, ko es jau vairākas dienas pēc kārtas redzēju sev apkārt…
Ar nepacietību gaidu, kad tikšu arī pie jaunās grāmatas
sižeta aprakstā pieminēts franču impresionisms, tad jau laikam jātaisa eirotrips uz Franciju! (pārvērtīsim grāmatu lasīšanu piedzīvojumā!!!)